Pārbaudiet IP

Ir vairāki veidi, kā pārbaudīt savu IP adresi. Tālāk ir norādītas dažas vienkāršas metodes. Tiešsaistes pakalpojumu izmantošana: varat izmantot tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, “Kas ir mans IP”. Ja tīmekļa pārlūkprogrammas meklēšanas joslā ierakstāt "What is my IP" un meklējat, varat piekļūt vietnei, kurā tiek parādīta pašlaik izmantotā IP adrese. Komandu uzvednes (Windows) vai termināļa (Mac/Linux) izmantošana: operētājsistēmā Windows varat pārbaudīt pašlaik izmantoto IP adresi, atverot komandu uzvedni un ievadot komandu ipconfig. Operētājsistēmā Mac vai Linux varat atvērt termināli un izmantot komandas ifconfig vai ip addr. Piemēram, varat ierakstīt ip addr show, lai redzētu informāciju, kas saistīta ar jūsu pašreizējo IP adresi. Pārbaudiet tīkla iestatījumus: savu IP adresi varat pārbaudīt arī datora vai ierīces tīkla iestatījumos. Parasti informāciju par tīklu, ar kuru pašlaik esat izveidojis savienojumu, varat pārbaudīt izvēlnē “Tīkla un interneta iestatījumi” vai “Tīkla iestatījumi”. Izmantojiet pārlūkprogrammas paplašinājumus: daži pārlūkprogrammas paplašinājumi parāda jūsu pašreizējo IP adresi. Instalējot šos paplašinājumus, pārlūkprogrammā varat viegli pārbaudīt savu IP adresi. Tīkla iestatījumi viedtālrunī vai planšetdatorā: mobilajā ierīcē savu IP adresi varat atrast Wi-Fi vai datu savienojuma iestatījumu izvēlnē. Varat viegli pārbaudīt, kuru IP adresi pašlaik izmantojat, izvēloties kādu no šīm metodēm:

Kas ir IP adrese?

IP adrese ir "interneta protokola adrese" un ir unikāls numurs, kas identificē katru ierīci datortīklā. Šī adrese tiek izmantota, lai norādītu datu galamērķi, kad tie tiek pārraidīti internetā. Ir divas IP adrešu versijas: IPv4 (interneta protokola versija 4) un IPv6 (interneta protokola versija 6). IPv4 adrese ir izteikta četros 8 bitu blokos, kopā 32 biti, un parasti tiek rakstīta formātā "xxx.xxx.xxx.xxx". Piemēram, formāts ir "192.168.0.1". IPv6 tika ieviests, lai atrisinātu IPv4 adrešu trūkuma problēmu. IPv6 adreses tiek izteiktas 128 bitos, parasti formātā "xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx". IP adresēm ir svarīga loma tīklos datu maršrutēšanai un sakaru nodrošināšanai starp ierīcēm. Katrai ierīcei ir globāli unikāla IP adrese, kas ļauj izveidot savienojumu ar konkrēto ierīci internetā.

Atšķirība starp ip4 un ip6

IPv4 (interneta protokola 4. versija) un IPv6 (interneta protokola 6. versija) galvenokārt attiecas uz IP adresēšanas shēmas versijām. Starp šīm divām versijām ir dažas galvenās atšķirības: Adreses garums: IPv4: IPv4 adrese ir 32 biti, kas parasti sastāv no četriem 8 bitu blokiem formātā "xxx.xxx.xxx.xxx". Līdz ar to kopā iespējamas 4 294 967 296 (aptuveni 4 296,7 miljoni) adreses. IPv6: IPv6 adreses ir izteiktas 128 bitos un ir rakstītas formātā "xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx:xxxx". Tas nodrošina milzīgu adrešu telpu, aptuveni 3,4 x 10^38 adreses. Adreses apzīmējums: IPv4: galvenokārt izteikts kā decimālskaitļi, katru bloku atdalot ar punktu. IPv6: izteikts heksadecimālā veidā, katru bloku atdalot ar kolu. Adrešu piešķiršana un pārvaldība: IPv4: sākotnēji adrešu trūkums netika ņemts vērā, un ierobežoto adrešu dēļ IPv4 adrešu trūkums tagad ir nopietns izaicinājums. IPv6: risina problēmas, kas saistītas ar deficītu lielās adrešu telpas dēļ, atbalsta efektīvāku adrešu piešķiršanu. Tīkla konfigurācija un drošība: IPv4: tīkla adrešu tulkošana (NAT) parasti tiek izmantota, lai savienotu privātos tīklus ar internetu, koplietojot ierobežotu skaitu publisko IP adrešu. IPv6: izstrādāts, lai atvieglotu kopīgošanu privātajos tīklos, tāpēc NAT, iespējams, vairs nav nepieciešams. IPv6 ir padarīts piemērotāks mūsdienu tīkla prasībām, pievienojot līdzekļus, lai novērstu adrešu telpas izsīkšanu un uzlabotu drošību. Tomēr līdz šim vienlaikus tiek izmantots gan IPv4, gan IPv6, un notiek pārejas process, lai saglabātu saderību ar iepriekš izvietotajām sistēmām.